5. Paṇihitaacchavaggo

41. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati [bhijjissati (syā. kaṃ. ka.), bhejjati (sī.) moggallānabyākaraṇaṃ passitabbaṃ] lohitaṃ vā uppādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitena cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Paṭhamaṃ.

42. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati lohitaṃ vā uppādessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitena cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Dutiyaṃ.

43. ‘‘Idhāhaṃ [idāhaṃ (sī.)], bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi ce ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa , bhikkhave, paduṭṭhaṃ. ‘‘Cetopadosahetu pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Tatiyaṃ.

44. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi – ‘imamhi ce ayaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ. ‘‘Cetopasādahetu pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Catutthaṃ.

45. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, udakarahado āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi [sippikasambukampi (ka.)] sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ kissa hetu? Āvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Āvilattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Pañcamaṃ.

46. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ kissa hetu? Anāvilattā, bhikkhave, udakassa. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu anāvilena cittena attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Anāvilattā, bhikkhave, cittassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

47. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici rukkhajātānaṃ phandano tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ mudutāya ceva kammaññatāya ca. Evamevaṃ kho ahaṃ, bhikkhave , nāññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaññañca yathayidaṃ cittaṃ. Cittaṃ, bhikkhave, bhāvitaṃ bahulīkataṃ mudu ca hoti kammaññañca hotī’’ti. Sattamaṃ.

48. ‘‘Nāhaṃ , bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ yathayidaṃ cittaṃ. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṃ citta’’nti. Aṭṭhamaṃ.

49. ‘‘Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭha’’nti. Navamaṃ.



5. 正确安置品
41. "诸比丘,譬如稻草或麦草若被错误安置,用手或脚踩踏时,会刺破手或脚,或引起流血,这是不可能的。为什么呢?诸比丘,因为草茎被错误安置。同样地,诸比丘,比丘以错误安置的心,能够破除无明,生起明,证悟涅槃,这是不可能的。为什么呢?诸比丘,因为心被错误安置。"第一
42. "诸比丘,譬如稻草或麦草若被正确安置,用手或脚踩踏时,会刺破手或脚,或引起流血,这是可能的。为什么呢?诸比丘,因为草茎被正确安置。同样地,诸比丘,比丘以正确安置的心,能够破除无明,生起明,证悟涅槃,这是可能的。为什么呢?诸比丘,因为心被正确安置。"第二
43. "诸比丘,在此,我以心观察某人的心,了知:'如果此人此时死亡,必定会如被抛弃一般堕入地狱。'为什么呢?诸比丘,因为他的心是污浊的。诸比丘,由于心的污浊,某些众生身坏命终后,会转生到恶趣、堕处、地狱。"第三
44. "诸比丘,在此,我以心观察某人的心,了知:'如果此人此时死亡,必定会如被抛弃一般生于天界。'为什么呢?诸比丘,因为他的心是清净的。诸比丘,由于心的清净,某些众生身坏命终后,会转生到善趣、天界。"第四
45. "诸比丘,譬如一个浑浊、搅动、混浊的水池,站在岸边的明眼人无法看到贝壳、沙砾、鱼群的游动或静止。为什么呢?诸比丘,因为水是浑浊的。同样地,诸比丘,比丘以浑浊的心,能够了知自利、利他、两利,或证得超越凡夫法的殊胜圣智见,这是不可能的。为什么呢?诸比丘,因为心是浑浊的。"第五
46. "诸比丘,譬如一个清澈、明净、不浑浊的水池,站在岸边的明眼人能够看到贝壳、沙砾、鱼群的游动或静止。为什么呢?诸比丘,因为水是不浑浊的。同样地,诸比丘,比丘以不浑浊的心,能够了知自利、利他、两利,或证得超越凡夫法的殊胜圣智见,这是可能的。为什么呢?诸比丘,因为心是不浑浊的。"第六
47. "诸比丘,譬如在所有树木中,檀香树被认为是最上等的,因为它柔软且适合加工。同样地,诸比丘,我不见有任何一法,若如此修习、多修,能变得如此柔软且适合工作,如心一般。诸比丘,心若修习、多修,变得柔软且适合工作。"第七
48. "诸比丘,我不见有任何一法,能如此迅速变化,如心一般。诸比丘,要找到一个恰当的比喻来形容心的迅速变化是如此困难。"第八
49. "诸比丘,此心本来光明,但被外来的污染所污染。"第九

50. ‘‘Pabhassaramidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamutta’’nti. Dasamaṃ.

Paṇihitaacchavaggo pañcamo.

50. "诸比丘，此心本来光明，且已从外来的污染中解脱。"第十
正确安置品第五

